Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Itivuttakapāḷi

1. Ekakanipāto

1. Paṭhamavaggo

1. Lobhasuttaṃ

1. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Lobhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ lobhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Dosasuttaṃ

2. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Dosaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ dosaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

3. Mohasuttaṃ

3. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Mohaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ mohaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Kodhasuttaṃ

4. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Kodhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena kodhena kuddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ kodhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Makkhasuttaṃ

5. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Makkhaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena makkhena makkhāse [makkhitāse (syā.)], sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ makkhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Mānasuttaṃ



礼敬彼世尊、阿罗汉、正等正觉者
小部
如是语经
1. 单法品
1. 第一品
1. 贪欲经
1. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，应当断除一法；我保证你们证得不还果。是哪一法？诸比丘，应当断除贪欲这一法；我保证你们证得不还果。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因贪欲所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此贪欲，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第一。
2. 嗔恨经
2. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，应当断除一法；我保证你们证得不还果。是哪一法？诸比丘，应当断除嗔恨这一法；我保证你们证得不还果。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因嗔恨所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此嗔恨，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第二。
3. 愚痴经
3. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，应当断除一法；我保证你们证得不还果。是哪一法？诸比丘，应当断除愚痴这一法；我保证你们证得不还果。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因愚痴所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此愚痴，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第三。
4. 忿怒经
4. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，应当断除一法；我保证你们证得不还果。是哪一法？诸比丘，应当断除忿怒这一法；我保证你们证得不还果。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因忿怒所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此忿怒，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第四。
5. 覆藏经
5. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，应当断除一法；我保证你们证得不还果。是哪一法？诸比丘，应当断除覆藏这一法；我保证你们证得不还果。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因覆藏所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此覆藏，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第五。
6. 我慢经

6. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. Katamaṃ ekadhammaṃ? Mānaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahatha; ahaṃ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena mānena mattāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ mānaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Sabbapariññāsuttaṃ

7. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Sabbaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yo sabbaṃ sabbato ñatvā, sabbatthesu na rajjati;

Sa ve sabbapariññā [sabbaṃ pariññā (syā. pī.)] so, sabbadukkhamupaccagā’’ti [sabbaṃ dukkhaṃ upaccagāti (syā.), sabbadukkhaṃ upaccagāti (pī. aṭṭha.)].

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

8. Mānapariññāsuttaṃ

8. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Mānaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya . Mānañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Mānupetā ayaṃ pajā, mānaganthā bhave ratā;

Mānaṃ aparijānantā, āgantāro punabbhavaṃ.

‘‘Ye ca mānaṃ pahantvāna, vimuttā mānasaṅkhaye;

Te mānaganthābhibhuno, sabbadukkhamupaccagu’’nti [sabbadukkhaṃ upaccagunti (pī.), sabbaṃ dukkhaṃ upaccagunti (aṭṭhakathā)].

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

9. Lobhapariññāsuttaṃ

9. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Lobhaṃ, bhikkhave , anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Lobhañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena lobhena luddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ lobhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

10. Dosapariññāsuttaṃ

10. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dosaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Dosañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena dosena duṭṭhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ dosaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Rāgadosā atha moho, kodhamakkhā mānaṃ sabbaṃ;

Mānato rāgadosā puna dve, pakāsitā vaggamāhu paṭhamanti.

2. Dutiyavaggo

1. Mohapariññāsuttaṃ



6. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，应当断除一法；我保证你们证得不还果。是哪一法？诸比丘，应当断除我慢这一法；我保证你们证得不还果。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因我慢所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此我慢，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第六。
7. 一切遍知经
7. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，若不证知一切、不遍知一切、不离欲其心、不断除，则不能灭尽苦。诸比丘，若证知一切、遍知一切、离欲其心、断除，则能灭尽苦。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"若人知一切诸法，于诸处不生贪著，
彼实遍知一切法，超越一切诸苦厄。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第七。
8. 我慢遍知经
8. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，若不证知我慢、不遍知我慢、不离欲其心、不断除，则不能灭尽苦。诸比丘，若证知我慢、遍知我慢、离欲其心、断除，则能灭尽苦。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"此众生执着我慢，为我慢所系缚乐有，
不能遍知于我慢，必再来受生此世。
若能断除于我慢，解脱我慢尽灭时，
超越我慢诸系缚，超越一切诸苦厄。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第八。
9. 贪欲遍知经
9. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，若不证知贪欲、不遍知贪欲、不离欲其心、不断除，则不能灭尽苦。诸比丘，若证知贪欲、遍知贪欲、离欲其心、断除，则能灭尽苦。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因贪欲所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此贪欲，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第九。
10. 嗔恨遍知经
10. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，若不证知嗔恨、不遍知嗔恨、不离欲其心、不断除，则不能灭尽苦。诸比丘，若证知嗔恨、遍知嗔恨、离欲其心、断除，则能灭尽苦。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因嗔恨所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此嗔恨，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第十。
第一品终。
其摄颂：
贪与嗔及痴，忿怒覆藏慢，
一切与我慢，贪嗔复说二，
此说第一品。
2. 第二品
1. 愚痴遍知经

11. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Mohaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Mohañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena mohena mūḷhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ mohaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Kodhapariññāsuttaṃ

12. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Kodhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Kodhañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena kodhena kuddhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ kodhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

3.Makkhapariññāsuttaṃ

13. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Makkhaṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ tattha cittaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Makkhañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ tattha cittaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yena makkhena makkhāse, sattā gacchanti duggatiṃ;

Taṃ makkhaṃ sammadaññāya, pajahanti vipassino;

Pahāya na punāyanti, imaṃ lokaṃ kudācana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Avijjānīvaraṇasuttaṃ

14. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanīvaraṇampi samanupassāmi yena [yenevaṃ (?)] nīvaraṇena nivutā pajā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yathayidaṃ, bhikkhave, avijjānīvaraṇaṃ [avijjānīvaraṇena (?)]. Avijjānīvaraṇena hi, bhikkhave, nivutā pajā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsarantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Natthañño ekadhammopi, yenevaṃ [yeneva (sī. pī. ka.)] nivutā pajā;

Saṃsaranti ahorattaṃ, yathā mohena āvutā.

‘‘Ye ca mohaṃ pahantvāna, tamokhandhaṃ [tamokkhandhaṃ (sī. syā. pī.)] padālayuṃ;

Na te puna saṃsaranti, hetu tesaṃ na vijjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Taṇhāsaṃyojanasuttaṃ



11. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，若不证知愚痴、不遍知愚痴、不离欲其心、不断除，则不能灭尽苦。诸比丘，若证知愚痴、遍知愚痴、离欲其心、断除，则能灭尽苦。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因愚痴所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此愚痴，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第一。
12. 忿怒遍知经
12. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，若不证知忿怒、不遍知忿怒、不离欲其心、不断除，则不能灭尽苦。诸比丘，若证知忿怒、遍知忿怒、离欲其心、断除，则能灭尽苦。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因忿怒所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此忿怒，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第二。
13. 覆藏遍知经
13. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，若不证知覆藏、不遍知覆藏、不离欲其心、不断除，则不能灭尽苦。诸比丘，若证知覆藏、遍知覆藏、离欲其心、断除，则能灭尽苦。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"众生因覆藏所缠，
必将堕入恶道中；
智者正知此覆藏，
断除不再返此世。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第三。
14. 无明障经
14. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，我不见有任何一障能如无明障这般，使众生长时轮回生死。诸比丘，为无明所障的众生，长时轮回生死。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"无有一法能如是，
令众生陷轮回中；
日日夜夜不停息，
如为愚痴所蒙蔽。
若能断除此愚痴，
摧破一切黑暗蕴；
彼等不再受轮回，
因缘已尽不复生。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第四。
5. 爱结经

15. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekasaṃyojanampi samanupassāmi yena [yenevaṃ (syā.)] saṃyojanena saṃyuttā sattā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsaranti yathayidaṃ, bhikkhave, taṇhāsaṃyojanaṃ [taṇhāsaṃyojanena (?)]. Taṇhāsaṃyojanena hi, bhikkhave, saṃyuttā sattā dīgharattaṃ sandhāvanti saṃsarantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;

Itthabhāvaññathābhāvaṃ [itthambhāvaññathābhāvaṃ (syā.)], saṃsāraṃ nātivattati.

‘‘Etamādīnavaṃ [evamādīnavaṃ (sī. pī. ka.)] ñatvā, taṇhaṃ [taṇhā (sī. ka.)] dukkhassa sambhavaṃ;

Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Paṭhamasekhasuttaṃ

16. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānassa viharato ajjhattikaṃ aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bahūpakāraṃ yathayidaṃ, bhikkhave, yoniso manasikāro. Yoniso, bhikkhave, bhikkhu manasi karonto akusalaṃ pajahati , kusalaṃ bhāvetī’’ti . Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yoniso manasikāro, dhammo sekhassa bhikkhuno;

Natthañño evaṃ bahukāro, uttamatthassa pattiyā;

Yoniso padahaṃ bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Dutiyasekhasuttaṃ

17. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānassa viharato bāhiraṃ aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bahūpakāraṃ yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamitto, bhikkhave, bhikkhu akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāvetī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kalyāṇamitto yo bhikkhu, sappatisso sagāravo;

Karaṃ mittānaṃ vacanaṃ, sampajāno patissato;

Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

8. Saṅghabhedasuttaṃ

18. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamo ekadhammo? Saṅghabhedo. Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṃ bhaṇḍanāni ceva honti, aññamaññaṃ paribhāsā ca honti , aññamaññaṃ parikkhepā ca honti, aññamaññaṃ pariccajanā ca honti. Tattha appasannā ceva nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hotī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Āpāyiko nerayiko, kappaṭṭho saṅghabhedako;

Vaggārāmo adhammaṭṭho, yogakkhemā padhaṃsati [yogakkhemato dhaṃsati (syā. pī.), yogakkhemā vimaṃsati (sī. ka.)];

Saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna [bhitvāna (sī. ka.), bhinditvā (cūḷava. 354; a. ni. 10.39)], kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

9. Saṅghasāmaggīsuttaṃ



15. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，我不见有任何一结能如爱结这般，使众生长时轮回生死。诸比丘，为爱结所系的众生，长时轮回生死。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"人以爱欲为伴侣，
长时轮回不止息；
此生彼生种种相，
不能超越轮回道。
知此爱欲为过患，
明了苦之所从生；
离欲无取具正念，
比丘如是应游行。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第五。
16. 第一有学经
16. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，对于尚未证得、希求无上安稳而住的有学比丘来说，就内在因素而言，我不见有任何一支，能如如理作意这般多所助益。诸比丘，比丘如理作意则能断不善法，修习善法。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"如理作意之法，
乃有学比丘要；
无他法能如是，
助成最上义利；
比丘如理精进，
必能灭尽诸苦。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第六。
17. 第二有学经
17. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，对于尚未证得、希求无上安稳而住的有学比丘来说，就外在因素而言，我不见有任何一支，能如善知识这般多所助益。诸比丘，亲近善知识的比丘能断不善法，修习善法。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"比丘亲善知识，
恭敬而有礼节；
顺从友人教诫，
正知而具正念；
如是渐次修习，
终能断尽诸结。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第七。
18. 破僧经
18. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，有一法生起于世间时，会导致许多人不利，许多人不乐，导致许多人的损害、不利、痛苦，导致天人的痛苦。是哪一法？破和合僧。诸比丘，当僧团分裂时，就会有互相争吵，互相辱骂，互相排斥，互相舍弃。在这种情况下，不信者不生信，一些已生信者转成异见。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"破僧者堕恶趣，
必入地狱中住；
乐诤住非法者，
失坏安稳之道；
破和合僧团者，
一劫受地狱苦。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第八。
9. 僧和合经

19. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekadhammo ? Saṅghasāmaggī. Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṃ bhaṇḍanāni honti, na ca aññamaññaṃ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṃ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṃ pariccajanā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hotī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānañcanuggaho;

Samaggarato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsati;

Saṅghaṃ samaggaṃ katvāna, kappaṃ saggamhi modatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

10. Paduṭṭhacittasuttaṃ

20. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – ‘imamhi cāyaṃ samaye puggalo kālaṅkareyya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṃ. Cetopadosahetu kho pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Paduṭṭhacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;

Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike.

‘‘Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;

Nirayaṃ upapajjeyya, cittaṃ hissa padūsitaṃ.

‘‘Yathā haritvā nikkhipeyya, evameva tathāvidho;

Cetopadosahetu hi, sattā gacchanti duggati’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Moho kodho atha makkho, vijjā taṇhā sekhaduve ca;

Bhedo sāmaggipuggalo [mohakodha atha makkhāgato, mūhā kāmasekkhaduve; bhedasāmaggapuggalo ca (sī. ka.) mohakodhā atha makkho mohakāmā sekkhā duve; bhedamodā puggalo ca (syā. pī.)], vaggamāhu dutiyanti vuccatīti.

3. Tatiyavaggo

1. Pasannacittasuttaṃ

21. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – ‘imamhi cāyaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, pasannaṃ. Cetopasādahetu kho pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Pasannacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;

Etamatthañca byākāsi, buddho bhikkhūna santike.

‘‘Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;

Sugatiṃ upapajjeyya, cittaṃ hissa pasāditaṃ.

‘‘Yathā haritvā nikkhipeyya, evameva tathāvidho;

Cetopasādahetu hi, sattā gacchanti suggati’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Mettasuttaṃ

22. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Mā, bhikkhave, puññānaṃ bhāyittha . Sukhassetaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yadidaṃ puññāni [puññānanti, (a. ni. 

19. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，有一法生起于世间时，会导致许多人利益，许多人安乐，导致许多人的利益、福祉、快乐，导致天人的快乐。是哪一法？僧团和合。诸比丘，当僧团和合时，没有互相争吵，没有互相辱骂，没有互相排斥，没有互相舍弃。在这种情况下，不信者生起信心，已生信者更加增长。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"僧团和合乃安乐，
和合众僧得护助；
乐和合住依正法，
不失坏于安稳道；
令僧团得和合者，
一劫享乐于天界。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第九。
20. 染污心经
20. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，我以心观察某些人的心意，知道：'若此人于此时命终，必如被抛掷般堕入地狱。'为什么呢？诸比丘，因为他的心意已被染污。诸比丘，由于心意染污的缘故，有些众生身坏命终后，会往生到恶道、恶趣、堕处、地狱。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"佛陀知某人于此，
其心已被染污坏；
于诸比丘众中说，
宣说如是真实义。
若此人于此时死，
必定往生地狱中；
因为其心已染污，
如被抛掷必堕落。
由于心意染污故，
众生堕入恶趣中。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第十。
第二品终。
其摄颂：
愚痴忿怒与覆藏，无明爱欲二有学，
破僧和合与人品，是名第二品所说。
3. 第三品
21. 清净心经
21. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，我以心观察某些人的心意，知道：'若此人于此时命终，必如被抛掷般生于天界。'为什么呢？诸比丘，因为他的心意已清净。诸比丘，由于心意清净的缘故，有些众生身坏命终后，会往生到善趣、天界。"世尊说了这个道理。对此，如是说：
"佛陀知某人于此，
其心已得清净善；
于诸比丘众中说，
宣说如是真实义。
若此人于此时死，
必定往生善趣中；
因为其心已清净，
如被抛掷必升天。
由于心意清净故，
众生往生善趣中。"
这个道理也是世尊所说，如是我闻。第一。
22. 慈心经
22. 这是我所听闻的世尊所说、阿罗汉所说 -
"诸比丘，不要害怕功德。功德是可爱的、可意的、可乐的、令人喜悦的事物的代名词。

7.62)]. Abhijānāmi kho panāhaṃ, bhikkhave, dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ. Satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṃ lokaṃ punarāgamāsiṃ. Saṃvaṭṭamāne sudaṃ, bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi; vivaṭṭamāne kappe suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi.

‘‘Tatra sudaṃ, bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, sakko ahosiṃ devānamindo; anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Ko pana vādo padesarajjassa!

‘‘Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ, tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvoti, seyyathidaṃ [seyyathīdaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] – dānassa, damassa, saññamassā’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Puññameva so sikkheyya, āyataggaṃ sukhudrayaṃ;

Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye.

‘‘Ete dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye [sukhasamudraye (sī. aṭṭha.)];

Abyāpajjhaṃ [abyāpajjaṃ (syā. ka.), abyābajjhaṃ (?)] sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

3. Ubhayatthasuttaṃ

23. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammo , bhikkhave, bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañca. Katamo ekadhammo? Appamādo kusalesu dhammesu. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ samparāyikañcā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;

Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito.

‘‘Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;

Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Aṭṭhipuñjasuttaṃ

24. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekapuggalassa, bhikkhave, kappaṃ sandhāvato saṃsarato siyā evaṃ mahā aṭṭhikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṃ vepullo pabbatoः sace saṃhārako assa, sambhatañca na vinasseyyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhisañcayo;

Siyā pabbatasamo rāsi, iti vuttaṃ mahesinā.

‘‘So kho panāyaṃ akkhāto, vepullo pabbato mahā;

Uttaro gijjhakūṭassa, magadhānaṃ giribbaje.

‘‘Yato ca ariyasaccāni, sammappaññāya passati;

Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;

Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.

‘‘Sa sattakkhattuṃ paramaṃ, sandhāvitvāna puggalo;

Dukkhassantakaro hoti, sabbasaṃyojanakkhayā’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Musāvādasuttaṃ




我来为您翻译这些巴利语经文为简体中文:
7.62) "诸比丘,我确实记得长久以来所做善业带来可意、可爱、可乐、悦意的果报。我修习慈心七年,七个世界成坏劫期间都未再返回此世。诸比丘,在世界毁坏时我生于光音天;在世界形成时我生于空梵天宫。
诸比丘,那时我为大梵天王,无能胜我者,一切知见者,自在者。诸比丘,我三十六次为帝释天王;数百次为转轮圣王,为如法之法王,统领四方,得民众敬仰,具足七宝。更不必说小国君主!
诸比丘,我思维:'此是何业之果报,何业之异熟,令我今获如是大神通力、大威德力?'诸比丘,我思维:'此是三种业的果报,三种业的异熟,令我今获如是大神通力、大威德力,即:布施、调御、节制。'"世尊说此义。关于此,如是说:
"应当修习福德,长远带来安乐;
行施与修善行,当修习慈心意。
修习此诸法已,三种乐之源泉;
智者得生无恼,安乐世界之中。"
此义为世尊所说,如是我闻。第二。
3.\ 两利经
23.\ 此为世尊所说,为阿罗汉所说,如是我闻:
"诸比丘,有一法若修习、多修习,能成就现世与来世两种利益。何为一法?于诸善法不放逸。诸比丘,此一法若修习、多修习,能成就现世与来世两种利益。"世尊说此义。关于此,如是说:
"智者赞不放逸,行诸福业之时;
不放逸得两利,是为智者所行。
现世所得利益,及未来世利益;
通达诸利益已,故称其为智者。"
此义为世尊所说,如是我闻。第三。
4.\ 骨聚经
24.\ 此为世尊所说,为阿罗汉所说,如是我闻:
"诸比丘,若一人流转轮回一劫,所积骨骸成堆、成聚,若能收集且不损坏,其量当如毗富罗山。"世尊说此义。关于此,如是说:
"一人一劫中,骨骸积聚量;
如山般高耸,大仙如是说。
所说此高山,毗富罗山大;
位居耆阇崛,摩揭陀城北。(现今印度比哈尔邦王舍城北)
若以正智慧,见四圣谛时;
苦与苦集起,及超越诸苦;
八支圣道分,趣向苦寂灭。
人若七返生,最多不超过;
尽诸结缚已,得达苦边际。"
此义为世尊所说,如是我闻。第四。
5.\ 妄语经

25. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Ekadhammaṃ atītassa, bhikkhave, purisapuggalassa nāhaṃ tassa kiñci pāpakammaṃ akaraṇīyanti vadāmi. Katamaṃ ekadhammaṃ? Yadidaṃ [yathayidaṃ (sī. syā. ka.), yathāyidaṃ (pī.)] bhikkhave, sampajānamusāvādo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Ekadhammaṃ atītassa, musāvādissa jantuno;

Vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpaṃ akāriya’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Dānasuttaṃ

26. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Evañce, bhikkhave, sattā jāneyyuṃ dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ yathāhaṃ jānāmi, na adatvā bhuñjeyyuṃ, na ca nesaṃ maccheramalaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyya. Yopi nesaṃ assa carimo ālopo carimaṃ kabaḷaṃ, tatopi na asaṃvibhajitvā bhuñjeyyuṃ, sace nesaṃ paṭiggāhakā assu. Yasmā ca kho, bhikkhave, sattā na evaṃ jānanti dānasaṃvibhāgassa vipākaṃ yathāhaṃ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjanti, maccheramalañca nesaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ, yathāvuttaṃ mahesinā;

Vipākaṃ saṃvibhāgassa, yathā hoti mahapphalaṃ.

‘‘Vineyya maccheramalaṃ, vippasannena cetasā;

Dajjuṃ kālena ariyesu, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

‘‘Annañca datvā [datvāna (syā.)] bahuno, dakkhiṇeyyesu dakkhiṇaṃ;

Ito cutā manussattā, saggaṃ gacchanti dāyakā.

‘‘Te ca saggagatā [saggaṃ gatā (sī. pī. ka.)] tattha, modanti kāmakāmino;

Vipākaṃ saṃvibhāgassa, anubhonti amaccharā’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Mettābhāvanāsuttaṃ



25.\ 此为世尊所说，为阿罗汉所说，如是我闻：
"诸比丘，若人违犯一法，我说此人无恶不作。是何一法？即是诸比丘，故意妄语。"世尊说此义。关于此，如是说：
"若人犯一法，即是妄语者；
无视后世果，无恶而不作。"
此义为世尊所说，如是我闻。第五。
6.\ 布施经
26.\ 此为世尊所说，为阿罗汉所说，如是我闻：
"诸比丘，若众生能知布施分享之果报，如我所知，则不会不施而食，吝啬垢秽也不会占据其心。即使是最后一口，最后一团食物，若有受施者，他们也不会不分享而独食。然而诸比丘，因为众生不如我般了知布施分享之果报，所以他们不施而食，吝啬垢秽占据其心。"世尊说此义。关于此，如是说：
"若众生能知，大仙所说义；
布施之果报，能得大果实。
除去吝啬垢，以清净心意；
随时施圣者，得施大果报。
施食与众多，应供诸圣贤；
人世命终后，施者生天界。
生天界之后，欲求皆满足；
无吝啬之人，享施分果报。"
此义为世尊所说，如是我闻。第六。
7.\ 慈心修习经

27. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Yāni kānici, bhikkhave, opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ. Mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā sabbā tā candiyā pabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candapabhāyeva tā adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve [nabhe (sī.)] ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno [abbhuggamamāno (ka. aṭṭha.)] sabbaṃ ākāsagataṃ [ākāsaṃ (syā.)] tamagataṃ abhivihacca [abhihacca (syā.)] bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.

‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṃ osadhitārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ , mettāyeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati cā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yo ca mettaṃ bhāvayati, appamāṇaṃ paṭissato;

Tanū [tanu (sī.)] saṃyojanā honti, passato upadhikkhayaṃ.

‘‘Ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto, mettāyati kusalo tena hoti;

Sabbe ca pāṇe manasānukampaṃ, pahūtamariyo pakaroti puññaṃ.

‘‘Ye [yo (sī.)] sattasaṇḍaṃ pathaviṃ vijitvā, rājisayo [rājīsayo (sī.)] yajamānānupariyagā;

Assamedhaṃ purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ.

‘‘Mettassa cittassa subhāvitassa, kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ;

Candappabhā tāragaṇāva sabbe.

‘‘Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye;

Mettaṃso sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

Tatiyo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Cittaṃ mettaṃ [jhāyī (sī. syā.), jhāyi (pī. ka.)] ubho atthe, puñjaṃ vepullapabbataṃ;

Sampajānamusāvādo, dānañca mettabhāvanā [mettabhāvañca (sī. syā. pī.), mettavācañca (ka.)].

Sattimāni ca [sattimānidha (sī. ka.)] suttāni, purimāni ca vīsati;

Ekadhammesu suttantā, sattavīsatisaṅgahāti.


27.\ 此为世尊所说，为阿罗汉所说，如是我闻：
"诸比丘，任何依于生存的功德事，皆不及慈心解脱的十六分之一。唯有慈心解脱胜过它们，光耀、照明、光辉闪烁。
诸比丘，譬如所有星辰之光，皆不及月光的十六分之一。唯有月光胜过它们，光耀、照明、光辉闪烁。同样地，诸比丘，任何依于生存的功德事，皆不及慈心解脱的十六分之一。唯有慈心解脱胜过它们，光耀、照明、光辉闪烁。
诸比丘，譬如雨季最后一月，秋季晴朗无云时，太阳升于空中，驱散一切黑暗，光耀、照明、光辉闪烁。同样地，诸比丘，任何依于生存的功德事，皆不及慈心解脱的十六分之一。唯有慈心解脱胜过它们，光耀、照明、光辉闪烁。
诸比丘，譬如夜晚将尽时分，晨星光耀、照明、光辉闪烁。同样地，诸比丘，任何依于生存的功德事，皆不及慈心解脱的十六分之一。唯有慈心解脱胜过它们，光耀、照明、光辉闪烁。"世尊说此义。关于此，如是说：
"谁修无量慈，正念而修习；
见灭诸依着，结缚渐变薄。
纵对一众生，善心起慈悯；
由此成善者，悲悯一切众。
仙王环大地，征服诸国土；
马祭与人祭，无遮会普施。
不及善修习，慈心十六分；
如月光胜过，群星所有光。
不杀不教杀，不胜不言胜；
于诸众生慈，无结怨任何。"
此义为世尊所说，如是我闻。第七。
第三品终
其摄颂：
心与慈两利，骨聚毗富罗，
知而作妄语，布施修慈心。
此品七经文，前品二十经，
一法诸经典，共二十七集。


Ekakanipāto niṭṭhito.

一法品终


